Māla maisījumi

Māls ir brīnišķīgs materiāls, kuru var izmantot dažādos veidos un dažādos maisījumos. Pat tās pašas sastāvdaļas sajauktas citādā veidā iegūst būvniecības materiālu ar atšķirīgām īpašībām, tādējādi sekmējot būvniecības procesu labākā iespējamā veidā katrā konkrētā situācijā vai būvniecības darbu procesa fāzē.Uzsākot būvniecību no māla izvēlieties mālu kuram ir vismazākais organisko vielu, tādu kā zaru vai humusa piejaukums. Tāpat izvēlieties mālu kura sastāvā ir pēc iespējas mazāk oļu un grants.

Ieguvēji būs tie, kas izmantos priekšrocību un sagatavos nākamo kārtu jau iepriekš. Vienmēr domājiet soli uz priekšu. Izvēloties mācību materiālus šajā lapā būs iespējams atrast detalizētu skaidrojumu tam kā iestrādāt māla apmetumu uz koka vai citām līdzenām un viendabīgām sienām.Šajā sadaļā iespējams uzzināt ko vairāk par citiem veidiem kā izmantot māla maisījumus. Tāpat šeit var iegūt padomus kā izvairīties no nākotnes plaisām būvējot no māla.

Māla zupa, sajaukumā ar aitas vilnu un salmiem

Vienkāršākais maisījums izmantojot mālu ir "zupa". Tajā ir ieteicams iemērkt aitas vilnu ar kuru, piemēram, ir iespējams samitrināt salmus māla mājas būvniecības procesā. Māla zupa sastāv no bagātīga, tīra māla, kas ir rūpīgi sajaukts ar ūdeni, līdz tas iegūst gludu, viendabīgu konsistenci līdzīgu karstas šokolādes mērcei, kurā jūs iemērcat marcipānu, lai pagatavotu konfektes.Kad marcipāna gabaliņš ir iemērkts līdz noteiktam līmenim un apgriezts otrādi, tas iegūst viendabīgu, perfektu šokolādes mērces pārklājumu, tā, ka no tā nenopil neviena lāsīte. Tieši tāda pati konsistence ir jāiegūst pagatavojot māla zupu! Pārbaudiet māla zupas konsistenci iemērcot tajā pirkstu un pārbaudot vai konsistence ir atbilstoša. Kad tā ir pietiekoši ūdeņaina un nepil, tā ir perfekta.

Ja jūs to izmantojiet aitas vilnas iemērkšanai ar mērķi nostiprināt māla konstrukcijas, iemērciet sauju aitas vilnas tajā un piesūciniet to; "iemasējiet" to virsmā – materiālu savienojumu vietās, lai pārklātu, "izārstētu" plaisas, kuras ir radušās iepriekšējās māla apmetuma slāņa kārtās. Protams, šajā gadījumā pietiekoši laba būs zemākas kvalitātes, nemazgāta aitu vilna, kas nav paredzēta vērpšanai vai kādam citam mērķim.

Aitas vilna piesūcināta ar māla zupu un uzklāta uz sienām nākotnē ļaus izvairīties no plaisām, kas varētu rasties. Māls pats par sevi ir daudzkārt elastīgāks nekā piemēram modernais, visbiežāk lietotais būvniecības materiāls cements, papildu elastību tas iegūst šāda maisījuma veidā, bet aitas vilna iemērkta māla zupā neļauj rasties problēmām nākotnē.Šī metode ir ļoti ieteicama. "Iemasējiet" māla zupā izmērcētu vilnu visur, kur ir novērojamas atšķirības dziļumā, kas vēlāk var radīt plaisas vai caurumus, kā arī materiālu savienojuma vietās.

Tādā pat veidā pagatavota māla zupa ir izmantojama lai samitrinātu salmu kaudzes, pirms salmu māla sienu veidošanas un ievietošanas siju skeletā. Tāda pat māla zupa ir jāizmanto veidojot salmu ķīpu sienas no blokiem kārtojot tos vienu pēc otra. Bloki ir jānovieto tiem paredzētajā vietā pēc tam kad tie ir pavisam izžuvuši.

Tāpat māla zupu var izmantot veidojot sienas vai griestus, kurus paredzēts veidot no žagaru buntēm ar vilnu vai salmiem, kas izmērcēti māla zupā. Iespējams, šādā gadījumā derētu nedaudz pievienot smiltis.

Māla saistviela – līme optimālai saķerei

Kā nākamais "solis" māla maisījumu paletē ir jāmin saistviela, diezgan ūdeņains maisījums, kurā ir pavisam nedaudz māla, smilts un ūdens, kā arī nelies daudzums sīku šķiedru. To cik daudz smilts ir jāpievieno šim maisījumam ir atkarīgs no māla konsistences, bet šo saistvielu var pagatavot sajaucot apmēram vienāda daudzuma mālu un smiltis.Šis maisījums ir izmantojams kā plāna līmes kārta, lai labākai saķerei sagatavotu nākamo virsmu būvniecības procesā. Šo maisījumu visērtāk ir uzklāt ar platu kaļķa krāsu otu.

Uz sausām virsmām tādām kā ģipsis, cements, ķieģelis un līdzīgām pirms šī maisījuma uzklāšanas jāuzsmidzina tīrs ūdens, ko var izdarīt izmantojot pavisam parastu plastmasas pudeli ar smidzinātāju. Jāievēro visi piesardzības pasākumi lai dažādās kārtas ēkā "apprecētu viena otru" tādējādi veidojot izturīgu, ilgnoturīgu vienumu, kas ir vērts ieguldīto pūļu un laika.Ja jūs neesat pārliecināts par to vai māla apmetums turēsies uz noteiktām virsmām, tad ieteicams pirms tā uzklāšanas virsmā iesmērēt mālavilnu. Ļaujiet tai izžūt un tad uzklājiet apmetuma kārtu. Tie ir papildus soļi, bet iespējams tie ir tā vērti.

Daži vārdi par materiālu armēšanu izmantojot māla maisījumu un papildus veidi kā izvairīties no plaisām

Runājot par izvairīšanos no plaisu veidošanās nākotnē, protams ir būtiska smilts un armēšanai paredzēto materiālu, piemērām salmu, proporcija maisījumā. Nav vienādas receptes, jo māla kvalitāte var atšķirties pat dažu simtu metru attālumā pa labi vai kreisi no vietas, kur jūs ievācāt pirmo „ražu“. Zināšanas par to kādam ir jābūt maisījumam katram tā pielietošanas mērķim izveidojas kā instinktīva sajūta, kas rodas līdz ar pieredzes iegūšanu katram meistaram kas strādā ar mālu.Bet pirms sākt eksperimentēšanu ir jāievēro viens pamatlikums: sāciet ar māla un smilts proporciju 1:3.

Daudziem meistariem, kas strādā ar māla maisījumiem patīk tam pievienot arī mājlopu mēslus. Mēsli piedod veidošanas aģentus, līzīgi kā līme ar fermentiem. Protams, arī šādam maisījumam ir nepieciešams armējums, kuru veido dzīvnieku kuņģos esošās šķiedras, kas nav līdz galam sagremojušās. Bieži vien mēslu propocija maisījumā var būt tik pat liela cik māls. Svaigi mēsli ir vislabākie.Ja tie vairākus mēnešus ir atradušies uz zemes visi vērtīgie fermenti visticamāk ir aizskaloti ar lietu un apmetuma kārta, kurā ir izmantoti šādi mēsli visticamāk neturēsies pie virsmas un nokritīs. Daudziem cilvēkiem kļūst nelabi dzirdot par mēslu izmantošanu māla apmetuma un viņi domā, ka uzklātā struktūra smirdēs mēnešiem ilgi. Bet tā nav. Tāpat kā ar visu citu, tie smird tikai tad kad ir samesti kaudzē vai slapji. Kad tie ir izžuvuši tiem vairs nav nepatīkamās smakas.

Tas, ka pirmajā apmetuma kārtā ir radušās plaisas nav problēma, no otras puses tas palīdz sienām, grīdai, griestiem izžūt ātrāk. Tomēr pēdējā noslēdzošajā apmetumā kārtā plaisas nav vēlamas. Protams arī armējuma materiālu pielāgošana/izvēle atkarībā no plānotās kārtas un tās uzklāšanas mērķa ir būtiska. Attiecīgi, biezākās, pirmajās kārtās, kas nebūs redzamas vēlāk iespējams izmantot salmus, diezgan lielā apmērā, tāpat iespējams pievienot arī koka skaidas vai citus raupjus materiālus, kas ir pa rokai.Citā fāzē, piemēram, noslēdzošajā kārtā kādā iekštelpas istabā, kā armējumu piemēram var izmantot cilvēka matus! Vēl viens pamatlikums ir: mēģiniet kā armējuma materiālu izmantot materiālu, kas atbilst iepriekšējā slānī izmantotajam, proti, veidojot grīdu uz zemes (grants) izmantojiet rupju granti, oļus un smiltis. Apmetot koka virsmu – sienu no pītiem krūmiem vai struktūru veidotu no dēļu galiem, koka palētēm vai līdīgiem materiāliem, armējumam izmantojiet koka vai organiskos materiālus (svaigus govs, zirga mēslus, salmus, zirga sarus vai citus matus, priedes skujas, pelavas, skaidas, kaņepes, celulozi/avīžu papīru, kūdru).

Armējuma piestiprināšana uz virsmas

Tekstos par apmešanu ar mālu ir ļoti daudz derīgu ieteikumu par to, kā sienām piestirpināt armējumu. Zemāk ir tikai daži papildus ieteikumi. Lina tīkls vai kokosrieksta šķiedras ir brīnišķīgi materiāli, kurus izmantot noteiktu virsmu sagatavošanai. Tiem ir liela nozīme māla maisījuma noturēšanai tam paredzētajā vietā, īpaši pie griestiem vai neregulārām virsmām. Arī šajā gadījumā būs prātīgi uzklāt māla "līmes" kārtu un tad iesmērēt māla apmetuma maisījumu.Uzreiz pēc tam, ņemiet aptuveni vienu centimetru biezu līpošo kārtu un tūlīt pat "iemasējiet" tīklā kas ir nostiprināts uz sienas. Ja jūs jūtat, ka tīklu ir nepieciešams papildus nostiprināt pie virsmas, ieteicams to darīt ar naglu vai skrūvju palīdzību. Tādā veidā nostiprinātam tīklam iespējams uzklāt diezgan biezu māla apmetuma kārtu. Tik pat labi armējumam iespējams izmantot arī citus materiālus.

Cik biezām ir jābut apmetuma kārtām

Kā jau jūs iespējams esat lasījuši dokumentā par apmešanu uz gludām sienām, pastāv noteikti pamalikumi, kas jāievēro. Būvējot citas struktūras, piemēram izmantojot pinumu un smērēšanas metodi, nav noteiktu likumu. Jums ir jāpiemērojas apstākļiem. Piemēram, cik līdzenu jūs vēlaties rezultātu vai cik biezu, siltumnoturīgu jūs vēlaties redzēt savu sienu vai citu veidojamo virsmu. Tomēr, lai izvairītos no plaisām, māla apmetuma kārtas biezums ir būtisks.Sekojoši: neuzklājiet pārmērīgi biezas kārtas vienlaicīgi, ievērojiet pakāpeniskumu, ļaujiet plānākajai kārtai nožūt un tikai pēc tam pielabojiet to aizklājot plaisas un nelīdzenumus. Vienā slānī uzklājiet ne vairāk kā 10 centimetru biezu kārtu, bet arī šaja gadījumā maisījumam ieteicams pievienot daudz šķiedras un varbūt lai izvairītos no plaisām zem tā uzliekat armējuma tīklu. Šādi esot piesardzīgiem būvniecības process aizņem krietni vairāk laika, bet tas patiešām atmaksāsies!! Vienmēr ir ieteicams virsmu apstrādāt ar piemērotiem instrumentiem (piemēram, zirga ķermeņa birsti, grābekli u.c.) kas atstāj zīmes mitrajā apmetumā pirms tā nožūšanas – tas nodrošinās labāku saķeri ar nākamo kārtu.

Tāpat padomājiet par katras kārtas biezumu un tā pieregulēšanu procesa vidū, kā arī par to cik vēl kārtas plānojat uzklāt. Domājot par gala sienas biezumu, piemēram, ēkā, kura ir būvēta grozu pīšanas tehnikā, dažādās vietās var būt ļoti lielas atšķirības to biezumā, jo zari var būt locīti dažādos virzienos un liekuma vietas var iznākt uz āru. Visa siena parasti iegūst ļoti ”organisku” formu. Tikai būvnieka paša ziņā ir tas, cik daudz no dabīgās formas atstāt, cik daudz izlīdzināt, lai siena iegūtu unificētāku formu vai arī atstāt organiskās detaļas redzamas.

Pēdējā māla apmetuma kārta

Pēdējo kārtu protams jums ir jācenšas veidot pēc iespējas plānāku – vienu centimetru vai pat dažus milimetrus biezu, tā lai gala virsma kļūtu vienāda.

Avots:esb.wspoint.com